Šo šallīti noadīju 2011.gada vasarā. Gribējās pamācīties mežģīņu rakstus, un atradu ravelry.com paterna rakstu, kas saucās Travelling Roses Scarf. Nopirku kokvilnas diedziņu kautkur, vairs jau neatceros, kur? Šallīte adījās ļoti viegli -vasara, saulīte, svaigs gaiss, vējiņš pūš, skan Dāvida psalmi, un es sēžu savā pītajā krēslā uz terases, un tik adu...putniņi čivina, baloži kā vienmēr lien iekšā manā terasē, jo viņiem viss interesē, ko es daru...šī šallīte tika dāvanā uzdāvāta kādai īpašai personai -bijusī baletdejotāja, unikāls cilvēks, kas pēc vīra nāves pieņēma mūka kārtu un izvēlējās vientuļnieces dzīvi. Kad viņai parādīju savus līdzi atvestos rokdarbus, viņai ļoti gribējās pašai apskatīt un aptaustīt, un šallīte viņas rokās tik organiski iegūlās gandrīz vai kā lūgšanu krelles, un es sapratu, ka šī šalle paliks te, un dzīvos savu dzīvi. Šallīti viņa lieto kā greznumlietu, ar ko rotā Dievmātes ikonu.
Maria Bertschy.
3 komentāri:
Tumši sarkanas rozes, sievietēm piestāv,bet šī šallīte ir ļoti smalks darbs! Cik ilgā laikā to var uzadīt?
Es laiku neskaitu un nemēru parastās kategorijās, kā stundas, dienas un naktis, jo tas nebija pasūtījums, bet gan izacinājums man, vai es arī varu kautko tik skaistu uztaisīt ar savām rokām, tas priekš manis ir brīnums, jo kad es mācījos adīt no savas vecmāmiņas, tad mana vecmāmiņa neko tādu, izņemot, cimdus un zeķes neadīja, bet tas, kā viņa to darīja, tas ir vesela romāna cienīgs stāsts. Es mēru tikai pacietībā visu. Šajā šallē ir ielikta miljons reizes lielāka pacietība nekā man bija līdz tam! Jā, tumšsarkanas rozes sievietēm piestāv!
Jums tiešām tas izdevās lieliski!Kaut visām sievietēm pietiktu pacietības visās jomās! Paldies par atbildi!
Ierakstīt komentāru