Dzimtas saknes.

No kurienes mēs nākam, un kas mēs esam? Kas ir mūsu  senči?
Mani mīļie vecāki -mamīte un tēti, manas vecmāmiņas un vectētiņi, manas vecvecmāmiņas un mani vecvectētiņi, un vecvecvec...līdz pat pirmai un pēdējai paaudzei- es Jūs mīlu! Ļoti! 

Mani šis jautājums vienmēr ir interesējis, bet tik, cik vien esmu tincinājusi savus vecākus, vecmāmiņas, tantes un onkuļus, izņemot manu tanti, kas bija manas mammas vecākā pusmāsa, neviens man neko nevarēja pastastīt par manu vecvectētiņu jeb  manas mammas vectētiņu...neviens neko par viņu nezināja...es biju daudz zinājusi par sava tēva senčiem, kaut arī es nebiju satikusi savus vectētiņus, ne vienu, ne otru....tātad man ir bijušas tikai vecmāmiņas, un pat vecvecmāmiņa, kamēr es augu, un izaugu par lielu bērnu....man bija arī vectētiņš, kas bija manas vecmāmiņas pēdējais vīrs- Jānis Roze- bet tās nebija manas saknes....un es ilgi gaidīju, kamēr mana apziņa noformēsies, un vienu dienu es skaidri zināšu savas saknes....un tāda diena pienāca....

Tā esmu es...20 gados....

Mana tante aizgāja šogad 5.maijā 82 gadu vecumā, nodzīvoja ilgu mūžu. Viņa pārdzīvoja savus divus vīrus, savu dēlu, arī manu mammīti, kas bija daudz jaunāka par viņu. Manas mammas 3 gadu atceres dienā kopš viņas aiziešanas, 16.septembrī  2010. gadā, aicināju pie sevis Austras tanti (tā sauca manas mammas vecāko māsu), onkuli Gunti (manas mammas brāli), savus radus- brāli un māsas, dēlu, un krustmeitas. Daudzi neatbrauca, bet tie, kas bija, tie dabūja dzirdēt brīnišķīgu stāstu par manu mistisko vecvectēvu, par kuru vecvecmāmiņa Marija Bezeks nestāstīja gandrīz neko nevienam, viņa noslēpa vecvectētiņa vārdu, un ar šo noslēpumu aizgāja mūžībā, vienīgais, kas bija zināms, ka vecvectēvs esot bijis liels būvuzņēmējs tajā laikā, kad viņš dzīvoja, esot bijis ļoti slavens, un ka viņam esot bijusi sava ģimene-sieva, un bērni. Un tā bija oficiālā informācija tajā laikā, jo savādāk nemaz būt nevarēja. Bet liktens bija lēmis tam satikt arī  Mariju- mana vecvecmāmiņu, kura piedzemdēja divus bērnus tam- meitu- Alvīni-Bertu, kas piedzima, 1904.gada 14.janvārī, un dēlu Jāni, kas piedzima 1906. gada jūnijā. Vairāk neko tante pastāstīt nevarēja. Un tā pagāja vēl viens gads.

Savu vecvectēvu es atradu 2011. gada 7. oktobrī. Tā bija viena no manas dzīves nozīmīgākajām dienām - es beidzot uzzināju, kas  ir - manas saknes?. Šajos virtuālajos laikos, kad viss tiek ielikts un salikts failos,  nav grūti atrast informāciju, ja meklē, kā teica mans vecvectēvs, ar nopietnu gribu, un saliekot kopā visu, ko biju dzirdējusi no savas tantes, un to izlaižot caur savu prātu, un apziņu, es skaidri zināju, kā man tālāk rīkoties, lai uzzinātu sava slavenā vecvectēva vārdu. Es ierakstīju meklēšanas programmā Google šādus vārdus: - "1904.gads", "būvuzņēmējs", "Liepāja" un uzspiedu uz fotoattēliem, un kad atvērās manis prasītais, es ieraudzīju savas mīļās vecmāmiņas Alvīnes Bertas sejas vaibstus tikai vīrieša sejā, un es zināju, ka man pretī raugās mans tik ilgi meklētais un tik ļoti izlūgtais vecvectēvs - Pauls Makss Berčī, kas bija uzcēlis manu dzimto pilsētu Liepāju.Tas bija noticis! Es viņu atradu!. Manas vecvecmāmiņas dzīves gadu garumā rūpīgi glabātais noslēpums, kas bija viņas bērnu tēvs un viņas dzīves mīlestība, jo viņa nekad vairs neaprecējās, un līdz pat savas dzīves beigām kalpoja svētās  Annas  baznīcai, nu bija atklāts!

Maria Bertschy

Fotoattēli.

Alvīne Berta Bezeks ( Berstchy)
( Paula Maksa Berčī ārlaulībā dzimusī meita)
 Dzimusi 1904. g.14. janvāris( pēc vecā stila- 1903.g.31.decembris)
Baznīcas metrikās ieraksts liecina, ka māte -Marija Bezeks 
no Gaviezes pagasta -luterāne, neprecējusies.

Alvīne Berta kopā ar savu pirmo vīru Antonu Smalu
(vecmāmiņas vīri mira, un viņai dzīves laikā bija
 trīs vīri- Antons Smala, Jāzeps Mikuļskis un Jānis Roze.
Manas mammas tētis bija Jāzeps Mikuļskis)

Mana vecmāmiņa Alvīne Berta Roze
(dzim. Bezeks, ārlaulībā Bertschy)

Mans vecvectēvs 

Pauls Makss Bertschy

(1840.-1911.)

Mana vecmāmiņa Alvīne Berta Roze(dzimusi Bezeks) ar savu tēvu Paulu Maksi Berčī vienādos gados-viņai šeit ir 70 gadu, vecvectēvam -71 gads. Vecmāmiņas bilde uzņemta 1974. gadā, bet vecvectētiņa bilde uzņemta 1911.gadā.

Jānis Bezeks
(Paula Maksa Berčī ārlaulībā 1906.gadā dzimušais dēls).Šajā bildē manas vecmāmiņas Alvīnes Bertas brālim Jānim, Žaņa onkulim,
tā visi viņu sauca par Žanno, ir 68 gadi).

Turpinājums- http://mariabertschy.blogspot.com/search/label/Dzimtas%20saknes

Otrās dienas kleita. Платье второго дня. Design by Maria Bertschy.

Šeit var redzēt manu pagājušā  2012.gada maija mēneša darba rezultātu. 

Šī kleita bija radīta līgavai - manai mīļajai Marijai, manai skolniecei, kura pie manis mācījās dziedāšanas pamatus.  Mēs izdomājām, ka šo kleitu Marija varētu uzvilkt otrajā dienā pēc kāzām. Mana ideja bija izveidot tādu dizaina  kleitiņu, lai tā būtu krāsaina, un ziediem bagāta, lai auduma zīmējums atkārtotos notamborētajā kleitas koketkas augšdaļā. Izstāstīju to visu Marijai, un mēs abas nekavējoties sēdamies mašīnā, un aizbraucām uz auduma veikalu, lai atrastu un iegādātos audumu. Es ieteicu Marijai izvēlēties angļu katūna audumu, jo tieši  tajā es atradu sev vajadzīgos ziedus, kurus varētu nodublēt tamborētajā kleitas augšdaļā. Piemeklēju dažādu krāsu kokvilnas diegus, lai iztamborētu ziedus, un par pamatu izvēlējos balto krāsu, tāpat  kā tas ir audumā.  Pamatu tamborēju tīkliņā rakstā, bet ziedus katru savā krāsā un savā rakstā. Tas bija ļoti interesanti, un ceru, ka tas iedvesmos arī Jūs radīt kautko tikpat krāsainu.  Skatoties uz Mariju bildēs, tā arī nesapratu, vai viņai bija vasara apkārt, vai Marija bija vasarai apkārt- ļoti skaista!
Lai veicās!

 Maria Bertschy

Dress with crocheted top.

Gribu iepriecināt Jūs ar maija mēneša vēlvienu darbiņu, ko veidoju kā Izejamo kleitu ar tamborētu augšdaļu. Materiālu priekš kleitas jau iegādājos kādus 1,5 gadu atpakaļ audumu tirdziņā. Starp daudzajiem audumu baķiem, iebāžot roku dziļāk kastē, izvilkās skaists karaliski bēšīgā auduma gabals, un tikai šogad sagaidīja savu pielietojumu. Augšējo daļu tamborēju pēc principa "Irish crochet"- dažnedažāda veida un lieluma puķes, kas savienotas kopā, izmantojot tīkliņa rakstu. Tas bija ļoti interesanti, jo ziedus liku pēc principa, ko "itkā kāds saka priekšā" - savas iekšējās izjūtas. (Augšējā video ir redzama uzskatāmi šī te tehnika. Protams, ka  ir vajadzīga ļoti liela pacietība, lai kautko tik skaistu uztaisītu, bet parādiet man kautvienu, kas to nevarētu. Pacietība - tā ir cilvēka iekšējā cīņa ar savu kaislīgo dabu, kad neredzama Dieva roka vada cilvēka ego, un rodas pacietība. nu tā!)

Un kad augšējā kleitas daļa tika uztamborēta, tad to visu ar skaisto auduma gabalu aiznesu šuvējai,un pieliekot ar kniepadatām audumu, izveidojām to kritumu, kas man vislabāk patika, un tādā veidā atradām to kleitas modeli, kas bija pēc manām domām pats labākais- Kleita sastāv no divām daļām, apaksējā daļa ir griezta no sešiem gabaliem, kas veido kleitas pamatu, un tas ir uz auguma, un virsējā daļa ir veidota slīpajā diegā kā apmetne kleitas apakšējai daļai, un to visu piešuj pie notamborētās kleitas augšdaļas. Rezultāts ir satriecošs! Esmu apmierināta! Ceru, ka arī Jums patiks, un varēsiet gūt iedvesmu priekš saviem darbiem! Lai Jums veicas!

Maria Bertschy